x Hello!
Log in here to add your story.

Analoga, tieša un personiska ziņu piegāde / Rita Loibla

01.01.1970 - 12.31.1980
Original language : German
Read in:

Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Austrijas federālās zemes Burgenlandes ciematos pavisam ikdienišķa parādība bija nogādāt vietējās ziņas tieši līdz iedzīvotāju namdurvīm.

Šo uzdevumu pildīja ciemata bundzinieki (Dorftrommler), kurus dažos reģionos vāciski dēvēja par Kloarichter. Viens no viņiem bija mans vectēvs Andreass Kaufmanis. Attēlā viņš redzams savā ikdienas apģērbā ar Burgenlandei tipisko Fürtuch (Fiata) — dažādiem nolūkiem paredzētu priekšautu.

Mans vectēvs līdz pašai pensijai bija Lokenhausas pašvaldības darbinieks. Viņš pildīja dažādus pienākumus, piemēram, kapsētā raka kapus un kopa ciemata zaļās zonas, un viņa uzdevumu vidū bija arī ciemata bundzinieka loma. Vectēvs ar velosipēdu devās uz konkrētām ciemata vietām un tur sita bungas, tādējādi mudinot cilvēkus iznākt no mājām. Tad viņš iedzīvotājiem pastāstīja svarīgas vietējās ziņas, ievadot tās ar vārdiem: “Tiek ziņots, ka...”.

Piemēram, viņš nesa ziņas no ūdensapgādes, ka remontdarbu dēļ uz noteiktu laiku nebūs ūdens vai tiks slēgtas ielas. Ziņu noslēgumā viņš vēl reizi norībināja bungas. Andreass Kaufmanis šo pienākumu veica līdz pat 20. gadsimta 70. gadu beigām. Pēc tam ūdensapgādes darbinieki vai ugunsdzēsēju brigāde sāka iedzīvotāju informēšanai izmantot ar skaļruņiem aprīkotas automašīnas. Ziņu starpposmos viņi atskaņoja skaļu mūziku, tādējādi mudinot cilvēkus iznākt no mājām un klausīties.

Mūsdienās cilvēki laicīgi saņem ziņas pa pastu vai sociālajos medijos. Taču līdz ar to ir zudusi arī cilvēciskā saskarsme. Šajos laikos ziņas ceļo daudz ātrāk, turklāt tās spēj vienlaicīgi sasniegt daudz lielāku auditoriju. Taču es priecājos, ka manu bērnības atmiņu krājumā ir mana vectēva bungu rīboņa.

Rita Loibla / Lokenhausa, 2021. gada marts

Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Austrijas federālās zemes Burgenlandes ciematos pavisam ikdienišķa parādība bija nogādāt vietējās ziņas tieši līdz iedzīvotāju namdurvīm.

Šo uzdevumu pildīja ciemata bundzinieki (Dorftrommler), kurus dažos reģionos vāciski dēvēja par Kloarichter. Viens no viņiem bija mans vectēvs Andreass Kaufmanis. Attēlā viņš redzams savā ikdienas apģērbā ar Burgenlandei tipisko Fürtuch (Fiata) — dažādiem nolūkiem paredzētu priekšautu.

Mans vectēvs līdz pašai pensijai bija Lokenhausas pašvaldības darbinieks. Viņš pildīja dažādus pienākumus, piemēram, kapsētā raka kapus un kopa ciemata zaļās zonas, un viņa uzdevumu vidū bija arī ciemata bundzinieka loma. Vectēvs ar velosipēdu devās uz konkrētām ciemata vietām un tur sita bungas, tādējādi mudinot cilvēkus iznākt no mājām. Tad viņš iedzīvotājiem pastāstīja svarīgas vietējās ziņas, ievadot tās ar vārdiem: “Tiek ziņots, ka...”.

Piemēram, viņš nesa ziņas no ūdensapgādes, ka remontdarbu dēļ uz noteiktu laiku nebūs ūdens vai tiks slēgtas ielas. Ziņu noslēgumā viņš vēl reizi norībināja bungas. Andreass Kaufmanis šo pienākumu veica līdz pat 20. gadsimta 70. gadu beigām. Pēc tam ūdensapgādes darbinieki vai ugunsdzēsēju brigāde sāka iedzīvotāju informēšanai izmantot ar skaļruņiem aprīkotas automašīnas. Ziņu starpposmos viņi atskaņoja skaļu mūziku, tādējādi mudinot cilvēkus iznākt no mājām un klausīties.

Mūsdienās cilvēki laicīgi saņem ziņas pa pastu vai sociālajos medijos. Taču līdz ar to ir zudusi arī cilvēciskā saskarsme. Šajos laikos ziņas ceļo daudz ātrāk, turklāt tās spēj vienlaicīgi sasniegt daudz lielāku auditoriju. Taču es priecājos, ka manu bērnības atmiņu krājumā ir mana vectēva bungu rīboņa.

Rita Loibla / Lokenhausa, 2021. gada marts